GALVENIE TERMINI

Cilvēki efektīvā altruisma kustībā mēdz lietot terminus, lai vieglāk atsauktos uz dažādām svarīgām idejām. Šis ir saraksts ar biežāk izmantotajiem terminiem un to skaidrojumiem.

Kodola idejas


Efektīvais altruisms jeb EA (angļu val. – effective altruism) ir nosaukums idejai un augošai sociālai kustībai, kas izmanto zinātni un racionalitāti, lai mēģinātu radīt lielākās pozitīvās pārmaiņas pasaulē. Efektīvais altruists vai efektīvā altruiste (angļu val. – effective altruist) ir persona, kas identificējas un rīkojas saskaņā ar efektīvā altruisma idejām.


Altruisms (angļu val. – altruism) nozīmē rūpes par citu indivīdu labklājību un interesēm. Tā ir palīdzēšana nevis ar mērķi justies labāk vai izrādīties, bet patiesi palīdzēt citiem viņu labad.


Ietekme (angļu val. – impact) ir pasaules pārmaiņas, kas citādi nebūtu notikušas. Piemēram, ja noteiktā amatā otrais labākais amata kandidāts paveiktu tikpat daudz laba, tavam darbam šajā amatā nebūtu ietekmes, savukārt, ja otrais kandidāts paveiktu vairāk laba, tam būtu negatīva ietekme.


Maksimizēšana (angļu val. – maximization) raksturo labākās iespējas meklēšanu, izsverot pieejamās alternatīvas. Efektīvā altruisma kontekstā tas nozīmē censties panākt visvairāk laba, nevis mazliet laba, ņemot vērā, ka dažādas rīcības panāk dažādus daudzumus laba.


Izmaksu efektivitāte (angļu val. – cost-effectiveness) raksturo attiecību starp ieguldītajiem resursiem un rezultātu. Efektīvā altruisma kontekstā tas nozīmē, piemēram, cik daudz laba noteikta labdarība panāk pret vienu iztērēto naudas vienību. Piemēram, katrs nākamais SCI ziedotais eiro var apmaksāt 2 attārpošanas procedūras.


Cēlonis (angļu val. – cause) ir noteikta kustība vai mērķis, kam indivīdi velta resursus un uzmanību. Piemēram, malārijas izskaušana kā cēlonis. Cēlonis ir efektīvā altruisma kontekstā bieži lietots termins, kam nav saistības ar cēlonību. Savukārt joma (angļu val. – cause area) šajā kontekstā ir vairāku radniecīgu cēloņu kopa. Piemēram, globālās nabadzības mazināšana kā joma.


Intervence (angļu val. – intervention) raksturo noteiktas rīcības ar mērķi ietekmēt noteiktu iznākumu. Piemēram, malārijas tīklu izdale cilvēkiem malārijas skartos reģionos kā intervence, lai novērstu malārijas saslimšanas.


Neitralitāte (angļu val. – impartiality) ir vienādu ētisku apsvērumu piešķiršana, nevadoties pēc ētiski nebūtiskiem faktoriem, kā, piemēram, ģeogrāfiskā attāluma, vecuma, izcelsmes, rases vai sugas piederības.


Cēloņu neitralitāte (angļu val. – cause neutrality jeb cause indifference) ir gatavība apsvērt jebkuru cēloni vai labdarību, spriežot pēc tās efektivitātes, nevis iepriekš esošas saiknes vai “mīļākās” labdarības.


Hipotētiskā spriešana (angļu val. – counterfactual reasoning) ir metode, kā izlemt starp rīcībām, aplūkojot starpību starp iespējamām alternatīvajām sekām katras rīcības gadījumā. Piemēram, apsverot, kas notiktu bezdarbības vai citas rīcības gadījumā, vai apsverot intervences rezultātus, tos salīdzinot ar kontroles grupu.


Prioritizēšana jeb prioritizācija (angļu val. – prioritization) efektīvā altruisma kontekstā tipiski nozīmē problēmu izvērtēšanu pēc tādiem kritērijiem kā problēmas:
1) mēroga (angļu val. – scope vai scale) – cik slikta ir problēma;
2) ietekmējamības (angļu val. – tractability) – cik viegli problēmu var risināt;
3) novārtā atstātības (angļu val. – neglectedness) – cik lielā mērā problēma jau tiek vai netiek risināta.


Sagaidītā vērtība jeb matemātiskā cerība (angļu val. – expected value, saīsinot EV) ir summa no katra iespējamā iznākuma vērtības reizinātas ar tā varbūtību. Efektīvā altruisma kontekstā sagaidītā vērtība ir svarīga, piemēram, cēloņu prioritizēšanā vai eksistenciālā riska aprēķināšanā. Piemēram, veselības intervencei, kas ar 40% varbūtību izglābtu 10 000 cilvēku varētu būt tikpat liela ietekme, cik 0,0000005% eksistenciālā riska intervencei izglābt 8 miljardu cilvēku (neskaitot zaudētās potenciālās nākotnes paaudzes).

Filosofija


Konsekvenciālisms
 jeb seku ētika (angļu val. – consequentialism) ir normatīvās ētikas teorija, kurā morāli spriedumi par labu vai sliktu ir atkarīgi no sekām, kas var būt labas vai sliktas. Lielākā daļa efektīvo altruistu piekrīt konsekvenciālismam. Morāles filosofs un efektīvais altruists Tomass Poge (Thomas Pogge) ir ievērojams izņēmums, viņš piekrīt deontoloģiskai ētikas sistēmai, kurā cilvēkiem ir pienākumi rīkoties saskaņā ar noteiktiem morāles principiem.


Utilitārisms (angļu val. – utilitarianism) ir konkrēta konsekvenciālistiska normatīvās ētikas teorija, kurā morāli spriedumi par labu vai sliktu ir atkarīgi no lietderības (angļu val. – utility), kas tiek maksimizēta. Lietderību jeb derīgumu parasti definē saistībā ar justspējīgu būtņu labklājību, kā laimes maksimizēšanu un/vai ciešanu minimizēšanu. Daudzi efektīvie altruisti piekrīt kādai utilitārisma formai.


Populāciju ētika (angļu val. – population ethics) ir ētikas joma, kas risina problēmas ētikā, kas ir saistītas ar dažādu populāciju relatīvo morālo svarīgumu, it īpaši problēmām, kas parasti rodas, kad mūsu rīcība skars nākotnes paaudzes. Vai nākotnes paaudzēm ir tikpat liela morālā vērtība kā tagadnes? Vai populācijā ir svarīga kopējā labklājība, vidējā labklājība vai vidusmēra indivīda labklājība? Bez pieņēmumiem populāciju ētikā, piemēram, nav iespējams prioritizēt ar klimata pārmaiņām vai veselības aprūpi saistītu politiku.


Eksistenciālais risks (angļu val. – existential risk jeb “x-risk”) atsaucas uz varbūtību kādam notikumam vai pašu notikumu, kas draud pilnībā iznīcināt Zemes izcelsmes inteliģento dzīvību vai neiedomājami samazināt tās potenciālu radīt pozitīvu nākotni. Piemēram, smagas klimata pārmaiņas, kodolkarš vai nekontrolēts mākslīgais intelekts.


Racionalitāte (angļu val. – rationality) raksturo domāšanu optimāli, lai panāktu maksimālu sakritību starp uzskatiem un realitāti, un rīkošanos optimāli, lai maksimāli sasniegtu savus mērķus. Cilvēkiem tas nozīmē mazināt, cik iespējams, domāšanas tendenciozitāšu ietekmi.


Kognitīvā novirze jeb domāšanas tendenciozitāte (angļu val. – cognitive bias) ir sistemātiska, paredzama nobīde no racionalitātes cilvēku domāšanā. Evolucionāri šie kognitīvie algoritmi attīstījās kā “īsceļi”, lai palīdzētu ar ierobežotu laiku un enerģijas resursiem rast rupjus, bet pietiekamus risinājumus gēnu pavairošanai mūsu priekšteču vidē. Piemēram, varbūtību neņemšana vērā (angļu val. – probability neglect), kur cilvēki pārspīlē relatīvi nekaitīgu aktivitāšu risku, savukārt bīstamākas aktivitātes novērtē par zemu. Piemēram, risks iet bojā lidmašīnas avārijā statistiski ir ap 70 reizes mazāks kā auto avārijā, kamēr cilvēkus bieži vien neproporciāli vairāk uztrauc aviolidojumu drošība nekā braukšana ar auto.

Labdarība


Pelnīšana, lai ziedotu
 (angļu val. – earning to give), ir efektīvā altruisma kustībā populāra stratēģija, kurā karjeru izvēlas nevis pēc lielākās tiešās ietekmes, bet pēc lielākā atalgojuma, no kura nozīmīgu daļu tālāk ziedo efektīvām labdarībām.


Solījums (angļu val. – pledge) ir apņemšanās ziedot būtisku daļu savu ienākumu efektīvākajām labdarībām. Giving What We Can solījums ir piemērs, ko izvēlas vairāki efektīvie altruisti.


Metalabdarība (angļu val. – metacharity) nav palīdzēšana citiem tiešā veidā, bet netiešā veidā, aicinot un palīdzot potenciāliem ziedotājiem palīdzēt citiem efektīvāk. Par metalabdarības organizāciju piemēriem uzskatāmi labdarību izvērtētāji GiveWell un ACE, kā arī organizācijas REG un GWWC un efektīvā altruisma kustības attīstītājs CEA.


Finansējuma iztrūkums (angļu val. – funding gap jeb room for more funding) ir līdzekļu daudzums, kādu labdarība varētu izmantot, būtiski neietekmējot tās efektīvitāti. Piemēram, organizācija, kuras ikgadējais budžets ir 100 000 eiro, visticamāk, nevarētu uzreiz efektīvi izmantot 10 miljonu eiro ziedojumu.


Administratīvās izmaksas (angļu val. – overhead costs) sastāda organizācijas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus, kas nav tieši saistīti ar projektu realizāciju, piemēram, īre, komunālie maksājumi, apdrošināšana, juridiskie un mārketinga izdevumi. Šis ir nepilnīgs kritērijs organizācijas efektivitātes izvērtēšanai, jo proporcionāli augstākas administratīvās izmaksas var nodrošināt kompetentākus darbiniekus un kvalitatīvāku darba vidi, kas ļautu kopumā lielākam skaitam indivīdu.