1. Kas ir efektīvais altruisms?
Efektīvais altruisms apzīmē ideju, ka mums vajadzētu izmantot pierādījumus un rūpīgus apsvērumus, lai maksimāli uzlabotu pasauli jeb palīdzētu citiem, cik vien iespējams. Terminu “efektīvais altruisms” var sadalīt divās sastāvdaļās:
1) “Altruisms” nozīmē palīdzēšanu nevis ar mērķi justies labāk vai izrādīties, bet patiesi palīdzēt citiem viņu labad.
2) “Efektīvais” atsaucas uz jēdzienu par efektivitāti jeb attiecību starp ieguldītajiem resursiem un iegūto iznākumu.
Pasaule ir pilna problēmu, bet mēs nespējam tās visas atrisināt vienlaicīgi. Tāpēc mums vajadzētu dot priekšroku tām rīcībām, kas radīs lielāko pozitīvo ietekmi. Efektīvā altruisma mērķis ir atrast un izmantot labākos veidus, kā ar mūsu ierobežoto laiku, enerģiju un naudu palīdzētu citiem pēc iespējas vairāk.
Efektīvā altruisma kustībā pastāv vienprātība par to, kādus jautājumus mums vajadzētu uzdot, lai saprastu, kas palīdzēs citiem visvairāk. Starp šiem jautājumiem ir:
• Nozīmīgums: Cik daudziem šis palīdzētu un cik lielā mērā?
Jo mēs vēlamies uzlabot citu dzīves, cik vien iespējams.
• Izmaksu efektivitāte: Vai šis ir vislabākais veids, kā rīkoties?
Jo dažādi projekti bieži neiedomājami atšķiras to efektivitātē, kur labākie ir daudz labāki par vidusmēra.
• Hipotētiskā spriešana: Kas notiktu, ja es būtu rīkojies citādi?
Jo, ja sekas, kuras vēlos panākt, notiktu arī bez manas rīcības, tad tai nebūtu nekādas ietekmes.
• Pievienotā vērtība: Kāda būtu manas rīcības pievienotā vērtība?
Jo kāda iniciatīva varētu būt ļoti laba, taču papildus cilvēkiem varētu būt maz iespēju to turpināt attīstīt.
• Sagaidītā vērtība: Cik labs būtu iznākums un kādas ir izredzes to sasniegt?
Jo iniciatīvas, kurām ir relatīvi zema varbūtība izdoties, taču lieli potenciālie ieguvumi, var atmaksāties tikpat, cik iniciatīvas ar augstu varbūtību, bet vidējiem ieguvumiem.
Cilvēki efektīvā altruisma kopienā bieži meklē cēloņus vai iniciatīvas pēc tā, kādus rezultātus tie uzrāda šajos trīs kritērijos:
• Mērogs: Cik daudzus šī problēma skar un cik lielā mērā?
Iniciatīva palīdzēs daudziem lielā mērā.
• Risināmība: Cik viegli ir risināt šo problēmu?
Iniciatīvas ietvaros pastāv praktiskas darbības, kuras var veikt, lai uzlabotu situāciju.
• Novārtā atstātība: Cik daudz resursu jau tiek veltīti šīs problēmas risināšanai?
Iniciatīvas ietvaros citi nav vēl izmantojuši visas labākās iespējas.
Piemēram, novecošanās ir problēma, kas pēc mēroga ir milzīga (atbild par gandrīz ⅔ veselības problēmu pasaulē), kā arī ir ļoti novārtā atstāta (niecīgs skaits pētniecības institūtu cenšas novērst fizisku novecošanos, nevis ārstēt tās simptomus – vēzi, insultu, diabētu u.tml.). Tad kāpēc novecošanās ir novārtā atstāta problēma? Viens no iemesliem ir tas, ka zinātnieki novecošanos uzskata par (šobrīd) ļoti grūti risināmu problēmu, lai arī cik mērogā liela vai novārtā atstāta tā būtu. Šis daļēji paskaidro, kāpēc pie šīs problēmas maz tiek strādāts. Lai gan ir efektīvie altruisti, kas aktīvi atbalsta novečošanās problēmas risināšanu.
Lasīt vairāk:
Ievads par efektīvo altruismu (
effectivealtruism.org)
Kā salīdzināt dažādas globālās problēmas pēc to potenciālās ietekmes (
80,000 Hours)
2. Kas tiek domāts ar “palīdzēšanu citiem”? Kas skaitās “labs” vai “uzlabot pasauli”?
Efektīvā altruisma mērķis ir uzlabot citu dzīves. Vairums piekristu, ka kopumā ciešanu samazināšana un labklājības veicināšana ir vērtējamas kā labas un ka pasaule būtu labāka vieta, ja tajā būtu mazāk ciešanu un vairāk labklājības. Cilvēki efektīvā altruisma kopienā bieži vien pavada daļu sava laika cenšoties reflektēt par savām vērtībām un pilnveidot savu skatījumu par to, kas skaitās labs.
Varētu būt arī citas lietas, kam cilvēki piešķir vērtību, piemēram, māksla vai dabiskās vides saglabāšana, taču efektīvie altruisti prioritizē dzīvību izglābšanu un ciešanu samazināšanu.
Var būt grūti palikt neitrālam, salīdzinot iespējas palīdzēt dažādām grupām, taču efektīvie altruisti cenšas būt cik objektīvi vien spēj.
Lasīt vairāk:
Ko nozīmē radīt pozitīvu ietekmi (
80,000 Hours)
3. Kam efektīvie altruisti cenšas palīdzēt? Kas skaitās “citi”?
Efektīvie altruisti apsvērumos nepārprotami iekļauj visus cilvēkus pasaulē, kas šobrīd eksistē. Vairums arī uzskata, ka dzīvnieki ir svarīgi, tāpat kā visi, kas varētu dzīvot nākotnē. Taču ar “citiem” parasti tiek domātas visas justspējīgās, ar apziņu apveltītās būtnes. Protams, kas ir apziņa un kurām būtnēm tā piemīt, nav līdz galam atbildēts jautājums. Kurām būtnēm piemīt spēja ciest un citas ētiski nozīmīgas īpašības, kā arī kurā brīdī tās rodas dzīvnieku valstī un citur, ir sarežģīts empīrisks jautājums.
Lasīt vairāk:
Kurām būtnēm piemīt apziņa (
Animal Ethics)
4. Vai mums nevajadzētu vispirms palīdzēt mūsu pašu sabiedrībā?
Bieži cilvēkiem ir tendence dot priekšroku savai ģimenei, draugiem vai savas valsts pilsoņiem. Daudziem rūp arī citas būtnes ārpus mūsu pēc radniecības vai ģeogrāfiskā attāluma tuvākās sabiedrības. Ideālā pasaulē mēs varētu palīdzēt visiem, bet diemžēl mums ir ierobežoti resursi, tāpēc to izdarīt nevaram.
Ja neatrodam labdarības iniciatīvu, kura reizē ir gan efektīvākais veids, kā uzlabot pasauli, gan arī palīdz mums tuvajiem, šos atšķirīgos mērķus var sasniegt abus atsevišķi, piemēram, ziedojot efektīvākajām labdarībām un piedaloties kā brīvprātīgajam vietējā dzīvnieku patversmē.
Nereti mūsu iespējas panākt labu ir ievērojami lielākas, palīdzot citiem, kas atrodas daudz tālāk (piemēram, attīstības valstīs), nekā palīdzot tiem, kas atrodas mums tuvāk (piemēram, attīstītās valstīs). Piemēram, ar 900€ tu vari
divkāršot gada ienākumus ģimenei Kenijā, kas cīnās nodrošināt sev iztiku ar zemkopību, vai ar 3400€
izglābt dzīvību no malārijas.
5. Vai šī pieeja nav pārāk analītiska un Bezpersoniska?
Efektīvais altruisms balstās vēlmē darīt labu un apņemšanās vadīties pēc pierādījumiem un rūpīgiem apsvērumiem, lai pārliecinātos par to, ka mūsu laba darīšanas centieni izdosies. Tiesa, reizēm tas ietver aprēķinus, lai saprastu, cik efektīvas dažādas iespējas varētu būt. Arī tiesa, ka mēs ne vienmēr pazīstam tos ļaudis, kam mēs palīdzam.
Taču lielākai daļai cilvēku efektīvais altruisms interesē tādēļ, ka tiem ir ļoti dziļa līdzjūtība pret citiem, un tādēļ, ka tie uzskata, ka mums vajadzētu palīdzēt citiem neskatoties uz to, vai mēs paši tos pazīstam.
Piedevām cilvēki veic aprēķinus dažādās dzīves un sabiedrības jomās, piemēram, veselības aprūpē vai valsts pārvaldē. Tas būtu visai bezatbildīgi izvairīties no aprēķiniem, it īpaši, kad daudziem tas var būt dzīves vai nāves jautājums.
Ja mēs būtu to ļaužu vidū, kam būtu nepieciešama palīdzība, tad mēs arī vēlētos, lai tiktu palīdzēts visvairāk indivīdiem, jo tādējādi arī mums būtu lielākās izredzes saņemt palīdzību.
Šī nav problēma efektīvā altruisma pieejai kā tādai. Tas ir bēdīgs fakts, ka mēs dzīvojam pasaulē, kurā mēs nespējam visiem palīdzēt vienlaikus. Tāpēc labākais, ko mēs varam šajā situācijā darīt, ir palīdzēt veidos, kas mazinās visvairāk ciešanu un uzlabos dzīves vislielākajā mērā. Un lai to panāktu, ir svarīgi veikt aprēķinus.
Lasīt vairāk:
Kas motivē efektīvos altruistus izmantot šādu pieeju ()
6. Vai tas nozīmē, ka man vajadzētu šim veltīt visu savu laiku un naudu?
Cik daudz vajadzētu darīt, lai censtos padarīt pasauli par labāku vietu, ir sarežģīts jautājums, uz kuru katram pašam ir jāmēģina atbildēt. Populāra izvēle efektīvā altruisma kopienā ir
mainīt savus karjeras plānus un/vai
ziedot daļu no saviem ienākumiem, lai panāktu lielāku pozitīvo ietekmi.
Daļai tā varētu šķist diezgan liela apņemšanās. Taču daudziem veltīt savu dzīvi pasaules uzlabošanai sniedz skaidru mērķi un spēcīgu aicinājuma un gandarījuma sajūtu. Kā arī efektīvais altruisms pulcē draudzīgu, globālu kopienu, kurā smelties iespējas sadarboties un gūt atbalstu. Mēģināt palīdzēt citiem, cik vien iespējams, var radīt daudz lielāku jēgpilnību, gandarījumu un prieku nekā daudz kas cits, ko ar savu dzīvi varētu darīt.
Ziedošana nav pašmērķis, bet gan viens no veidiem, kā palīdzēt. Gluži kā ar citiem veidiem, kā darīt labu, tai nevajadzētu negatīvi ietekmēt tavu labklājību – tu noteikti nevēlies atteikties no lietām, kas padara tevi laimīgu, un tu nevēlies atstāt novārtā savu ģimeni vai draugus. Mērķis ir palīdzēt citiem, nevis likt sev justies slikti.
Tu vari uzskatīt efektīvā altruisma principus par svarīgiem, reizē arī papildus tiecoties pēc citiem mērķiem dzīvē. Jebkurā gadījumā ir svarīgi parūpēties arī par savām vajadzībām un labklājību, citādi pastāv risks zaudēt savu produktivitāti un altruistisko motivāciju.
Lasīt vairāk:
Kāpēc efektīvais altruisms neprasa par daudz (
Crucial Considerations)
7. Vai visiem vajadzētu kļūt par efektīvajiem altruistiem?
Daudzi uzskata, ka mums ir pienākums maksimāli uzlabot pasauli, kamēr citi netic absolūtiem morāliem pienākumiem. Citi vienkārši redz efektīvo altruismu kā lielisku iespēju palīdzēt citiem un, rūpīgi apdomājot, arī par svarīgu daļu no savas dzīves mērķa.
Jo vairāk cilvēki atbalstīs efektīvo altruismu, lai arī kādu iemeslu dēļ, jo lielākas ir izredzes mums kopā padarīt pasauli par visiem labāku vietu. Protams, tas ir individuāls lēmums, vai un kādā veidā tu vēlies atbalstīt efektīvo altruismu. Lai arī ko tu domātu, tu esi laipni gaidīts mums pievienoties.
8. Vai tas nozīmē, ka tas, ko es šobrīd daru, ir neefektīvi?
Varbūt. Tas noteikti nav neiespējami.
Mums katram ir daudz iespēju, kā palīdzēt citiem (dažādi cēloņi, dažādas karjeras, dažādas labdarības u.tml.). Taču daļa no tām palīdzēs daudz vairāk nekā citas.
Ja tu neesi aktīvi centies izraudzīties labākās iespējas, kam būtu vislielākā ietekme, ir mazas izredzes, ka būsi nonācis līdz labākajai nejaušas veiksmes dēļ. Izvēlēties labāko opciju ir grūti, pat ja tu velti daudz laika, lai izraudzītos daudzsološākos cēloņus.
Lai arī ko tu šobrīd darītu, visticamāk, tu varētu panākt vēl vairāk laba, ja tu rūpīgi izvērtētu un salīdzinātu vairākas sev pieejamās opcijas un izvēlētos labāko no tām. Šī nav domāta kā kritika, bet kā izcila iespēja palīdzēt vēl vairāk!
Lasīt vairāk:
Daži cēloņi ir efektīvāki par citiem ()
9. Es neuzskatu, ka ziedojumi labdarībai kaut ko maina.
Liela daļa labdarību nav diez ko efektīvas, taču neliela daļa labdarību sasniedz pārsteidzošus rezultātus. Tāpēc ir svarīgi izraudzīties labākās no tām. Taču, ja tu tik un tā apšaubi labdarības organizācijas, tās nav vienīgais efektīvā altruisma fokuss – bezpeļņas organizācijas ir tikai viens no iespējamiem veidiem, kā panākt sociālu ietekmi (piemēram, efektīvas karjeras, pētniecība, uzņēmējdarbība, aktīvisms u.c.).
Vairākas organizācijas veic rūpīgus pētījumus, lai pārbaudītu to, vai dažādu labdarību izmantotās pieejas un programmas strādā, un izmanto šos datus, lai izvērtētu attiecīgo labdarību efektivitāti. Piemēram, ar 900€ tu vari
divkāršot gada ienākumus ģimenei Kenijā, kas cīnās nodrošināt sev iztiku ar zemkopību, vai ar 3400€
izglābt dzīvību no malārijas.
Lasīt vairāk:
Mīti par labdarību (
Giving What We Can)
Mērķtiecīgas ārvalstu palīdzības programmas netiek kritizētas ()
10. Es uzskatu, ka efektīvā altruisma ieteikumi nepalīdz vai pat kaitē.
Iespējams, ka citi efektīvā altruisma kopienā tev piekritīs. Ja tev ir labs pamatojums tam, kāpēc tu tā domā, un vari to izklāstīt, tu spēsi pārliecināt citus un palīdzēt cilvēkiem efektīvā altruisma kustībā vēl vairāk uzlabot pasauli.
Efektīvā altruisma kopienas mērķis ir būt atvērtiem un gataviem mainīt savus uzskatus un rīcību, saskaroties ar labiem argumentiem un kvalitatīviem pierādījumiem, tāpēc cilvēki mēdz savā starpā daudz debatēt un regulāri mainīt savus uzskatus.
Lasīt vairāk:
Kā apsvērumi populāciju ētikā ietekmē noteiktu ziedošanas iespēju vērtību? (
GiveWell)
Vai ziedot nabadzībā esošajiem, ja izglābtu cilvēku dzīves palielina dzīvnieku ciešanas augstāka gaļas patēriņa dēļ? (
Effective Altruism Forum)
11. Vai cilvēki efektīvā altruisma kopienā ir izvērtējuši ________________?
Varbūt ir, bet varbūt nav. Pastāv tūkstošiem iespējamo veidu, kā panākt daudz laba, un tos rūpīgi izpētīt un pienācīgi salīdzināt prasa laiku. Katru gadu aug izpētīto cēloņu klāsts, kā arī cilvēku skaits, kas strādā pie cēloņu prioritizēšanas. Šeit ir vairāku organizāciju mājaslapas, kurās vari noskaidrot, vai tev interesējošais cēlonis ir ticis apskatīts:
•
GiveWell;
•
80,000 Hours;
•
Giving What We Can;
•
Open Philanthropy Project;
•
Global Priorities Project;
•
Animal Charity Evaluators.
Vai arī pamēģini meklēt
Google “
effective altruism”, pievienojot tev interesējošo cēloni!
12. Vai cilvēkiem efektīvā altruisma kustībā interesē tikai “pierādītas” iniciatīvas?
Jo vairāk zinātnisko pierādījumu un jo augstākas izredzes panākumu sasniegšanai, jo labāk.
Daļa cilvēku dod lielāku priekšroku pieejām, kurām ir spēcīga empīrisko pierādījumu bāze, un skepse pret tām, kurām nav. Šis bieži vien ir tāpēc, ka šie cilvēki uzskata, ka mums ir ļoti ierobežotas spējas paredzēt, kuras darbības būs vai nebūs efektīvas, bez rūpīgas testēšanas.
Savukārt citi uzskata, ka liela daļa labāko palīdzēšanas iespēju ir balstītas pieejās, kam ir mazāka pierādījumu bāze vai mazākas izredzes izdoties (piemēram, zināniski pētījumi vai politiskas iniciatīvas). Piemēram,
Future of Humanity Institute pēta efektīvākos veidus, kā samazināt katastrofiskus riskus, kas varētu ļoti negatīvi ietekmēt visu cilvēci. Pat ja ir ļoti mazas izredzes, ka šos riskus izdosies samazināt, potenciālo ieguvumu sagaidītā vērtība – ieguvumu vērtība reizināta ar to iegūšanas varbūtību – varētu būt augsta.
Kopumā abas pieejas ir līdzvērtīgas un nepieciešamas, kamēr vadāmies pēc to sagaidītās vērtības. Tāpēc varētu būt svarīgi atbalstīt gan iniciatīvas, kas ar augstu varbūtību nodrošina vidēju ieguvumu (piemēram, ziedojumi pretmalārijas moskītu tīklu izdalei), gan iniciatīvas, kas ar zemu varbūtību varētu radīt milzu ieguvumu (piemēram, katastrofisku risku mazināšana).
Lasīt vairāk:
Kas ir sagaidītā vērtībā un kāpēc pēc tās vadīties (
Crucial Considerations)
13. Vai efektīvais altruisms neatstāj novārtā sistēmiskas pārmaiņas?
Daļa cilvēku uzskata, ka efektīvais altruisms pārāk lielu uzsvaru liek uz “īslaicīgiem” risinājumiem, kā, piemēram, galējās nabadzības mazināšanu, nedomājot par plašākiem sistēmiskiem iemesliem, kāpēc šīs globālās problēmas pastāv. Daudzi uzskata, ka neierobežots kapitālisms, ekonomiskā nevienlīdzība, patērētāju kultūra vai pārpopulācija rada ievērojamas ciešanas pasaulē un ka mēģināt uzlabot pasauli, neadresējot šīs pamatā esošās problēmas, ir bezjēdzīgi vai aplami.
Tā ir taisnība, ka efektīvais altruisms kā kustība aizsākās ar fokusu uz pieejām, kuras var dēvēt par “pierādītām”, piemēram, rūpīgi pārbaudītas veselības intervences. Šīs kalpo kā labas vadlīnijas, pret kurām salīdzināt citas, “spekulatīvākas” pieejas. Taču jo spējīgāki mēs kļūstam izvērtēt, kas darbojas un kas nedarbojas, jo vairāk cilvēku efektīvā altruisma kopienā interesējas par pieejām, kas ir saistītas ar
sistēmiskām pārmaiņām.
Ir svarīgi atcerēties, ka viedokļi par sistēmām var ievērojami atšķirties, piemēram, vai tirdzniecības globalizācija un brīvāka tirgus ekonomika ir kopumā pozitīva vai kopumā negatīva. Nav arī skaidrs, vai mēs spējam būtiski izmainīt šīs sistēmas veidos, kam nebūs ļoti sliktas, neiecerētas sekas. Un šādas atšķirības uzskatos pastāv arī efektīvā altruisma kopienā.
Svarīga efektīvā altruisma daļa ir spēja saglabāt atvērtu prātu — mums vajadzētu censties nebūt dogmatiskiem vai pārlieku uzticīgiem noteiktai ideoloģijai. Tā vietā mums vajadzētu izvērtēt visus apgalvojumus par to, kā panākt pozitīvu ietekmi, balstoties pieejamos pierādījumos.
Lasīt vairāk:
Kāpēc daudzi efektīvā altruisma kustībā fokusējas uz sistēmiskām pārmaiņām (
80,000 Hours)
Izvērtētās politikas jomas, kas risinātu sistēmiskas problēmas ()
14. Vai efektīvie altruisti iesaistās politikā? Kur efektīvais altruisms atrodas politiskajā spektrā?
Efektīvo altruismu nevar gluži reducēt līdz atsevišķai pozīcijai politiskajā spektrā. Taču cilvēkus, kas atbalsta efektīvo altruismu, vieno atvērtība jaunām pieejām un pragmatiska pieeja palīdzēšanai citiem. Kas, protams, piemīt arī cilvēkiem ar dažādām politiskām pārliecībām.
Daudzi, kas identificējas kā efektīvie altruisti, interesējas par politiku, kā arī daļa no tiem aktīvi veido karjeras dažādās partijās vai pēta vērtīgākās politikas pārmaiņas, kuras censties ieviest. Savukārt ir daļa, kas uzskata, ka ilgtermiņa sekas politiskām izmaiņām ir grūti empīriski izvērtēt. Tāpēc efektīvā altruisma kopienā nepastāv vienprātīgas atbildes uz dažādiem politiskiem jautājumiem.
Taču efektīvā altruisma kopienā vadošais viedoklis laika gaitā mainās, vēršot uzmanību noteiktām problēmām, kurām vajadzētu tikt veltītai lielākai politiskai uzmanībai un kuras eksistējošās politiskās partijas reti pārstāv. Piemēram:
• fokusēties uz efektīvākajām, pierādījumos balstītajām ārvalstu palīdzības programmām,
• palielināt ārvalstu palīdzību attīstības valstīm līdz aptuveni 2% no IKP,
• padarīt industriālās lopkopības izbeigšanu par politisku prioritāti,
• palielināt pētniecības finansējumu jaunu tehnoloģiju potenciāla izmantošanai un to radīto globālo drošības risku mazināšanai (piemēram, makslīgā intelekta, biotehnoloģiju un nanotehnoloģiju),
• ieguldīt vairāk resursu starptautiskās sadarbības attīstīšanai un miera veicināšanai (ieskaitot starptautisku struktūru stiprināšanai, piemēram, ANO).
15. Vai visi efektīvie altruisti ir veģetārieši?
Lai pielietotu efektīvā altruisma principus, nav obligāti nepieciešams būt veģetārietim. Taču liela daļa cilvēku efektīvā altruisma kopienā ir veģetārieši vai vegāni, vai cenšas samazināt savu dzīvnieku produktu patēriņu, jo tie uzskata, ka:
• dzīvnieki fermās, it īpaši industriālājās fermās, pavada ciešanu pilnas dzīves,
• lopkopība palielina klimata pārmaiņu un antibiotiku rezistentu slimību risku,
• lopkopība iznieko lielu daudzumu ūdens, zemes un pārtikas resursu vai
• šāds uzturs sniedz ieguvumus veselībai.
Daļa cilvēku efektīvā altruisma kopienā pēta
labākos veidus, kā palīdzēt dzīvniekiem.
Lasīt vairāk:
Kāpēc ir svarīgi palīdzēt dzīvniekiem (
Effective Altruism Forum)
16. Vai efektīvais altruisms ir tas pats, kas utilitārisms?
Utilitārisms populārākajā tā izpratnē ir morāles teorija, pēc kuras mums vajadzētu minimizēt ciešanas un maksimizēt labklājību pasaulē, un neko citu. Tāpēc utilitāristi parasti ir entuziastiski par efektīvo altruismu. Taču daudzi cilvēki efektīvā altruisma kopienā nav utilitāristi un uzskata, ka arī citas vērtības bez labklājības ir svarīgas, piemēram, tiesības, brīvība, vienlīdzība un citas. Un praksē vairums cilvēku piešķir svaru dažādu morāles teoriju klāstam. Galvenā nepieciešamā ētiskā pozīcija efektīvā altruismā ir tā, ka palīdzēt citiem ir svarīgi.
Vienā neprecīzā, bet noderīgā veidā par efektīvo altruismu var domāt kā par utilitārisma, principu ētikas un tikumu ētikas praktisku apvienojumu – utilitārisms parāda, cik svarīgi ir izvērtēt, kādas sekas būtu tam, ja izvēlēsimies mazāk efektīvus cēloņus vai vispār nerīkosimies (piemēram, vairāk ciešanu pasaulē); principu ētika jeb deontoloģija parāda, cik svarīgi var būt nepārkāpt noteiktus principus (piemēram, cilvēktiesības, līgumus, solījumus); tikumu ētika parāda, cik svarīgi ir kultivēt krietnu raksturu un dzīves līdzsvaru (piemēram, cienīt citus, izvairīties no izdegšanas). Cilvēki efektīvā altruisma kopienā apsver visas mūsdienu ētikas teorijas tāpēc, ka vairums satur daļējas patiesības un labvēlīgi interpretējot tās var papildināt viena otru.
Lasīt vairāk:
Kāpēc efektīvais altruisms nav tas pats, kas utilitārisms (
Effective Altruism Forum)
17. Ko darīt, ja man nav pietiekami daudz naudas, lai ziedotu?
Tev noteikti nevajadzētu justies slikti tāpēc, ka tu nespēj ziedot, un tev nevajadzētu nostādīt sevi sliktākā situācijā, lai tu varētu to šobrīd atļauties. Ir daudzi veidi, kā palīdzēt citiem, kas neietver naudas ziedošanu, kā, piemēram,
ietekmīgas karjeras izvēlēšanās vai “laika ziedošana” jeb brīvprātīgais darbs.
Tu vari veltīt savu laiku, lai palīdzētu izplatīt efektīvā altruisma idejas savā vai tiešsaistes vidē. Piemēram, ja tu motivētu vienu citu cilvēku ziedot vai apsvērt savus karjeras plānus, tad tu varētu ievērojami palielināt savu pozitīvo ietekmi. Vēl ir iespēja popularizēt efektīvo altruismu universitātēs, palīdzēt organizēt pasākumus un diskusijas.
Taču ņem vērā, ka
vairums ļaužu ir daudz bagātāki pēc globāliem standartiem nekā iedomājas. Arī nelieli ziedojumi var panākt ievērojamu labumu, ja veltīti efektīvākajām, pierādījumos balstītajām labdarībām. Piemēram, ziedojot 100 eiro, tu vari pasargāt gandrīz
100 bērnus no parazītisku tārpu infekcijām uz vienu gadu.
Lasīt vairāk:
Kā tu vari panākt daudz laba savā karjerā (
80,000 Hours)
Cik bagāts tu esi pēc globāliem standartiem (
Giving What We Can)
18. Ko efektīvā altruisma kopiena ir panākusi līdz šim?
Kopumā efektīvā altruisma kopienā iesaistījušies cilvēki un organizācijas jau ir panākušas daudz laba:
• Kari Tuna (
Cari Tuna) un viņas vīrs, Facebook līdzdibinātājs Dastins Moskovics (
Dustin Moskovitz) caur
Good Ventures veltījuši 8 miljardus ASV dolāru efektīvai ziedošanai, no kuriem 140 miljoni jau ir ziedoti.
• 3500+ biedri caur
Giving What We Can solījumu kopš 2009. gada ir ziedojuši vairāk nekā 50 miljonus ASV dolāru efektīvām labdarībām.
• Labdarību izvērtētājs
GiveWell ir pārvietojis vairāk nekā 140 miljonus ASV dolāru efektīvām labdarībām.
• 1500+ cilvēku ir izvēlējušies karjeras ar lielāku pozitīvo ietekmi pateicoties
80,000 Hours piedāvātajiem resursiem.
Pēc aplēsēm šis ir rezultējies:
• Vairāk nekā 30 miljonos attārpošanu, kuras tikušas apmaksātas caur
Schistosomiasis Control Initiative un
Deworm the World Initiative.
• Vairāk nekā 13 miljonus pretodu tīklu, kuri tikuši apmaksāti caur
Against Malaria Foundation.
• Vairāk nekā 75 miljonos ASV dolāru, kuri caur
GiveDirectly tiešajiem naudas pārskaitījumiem nogādāti pasaules nabadzīgākajiem cilvēkiem.
Daļa cilvēku efektīvā altruisma kopienā ir panākuši ļoti daudz arī ar uzņēmējdarbību:
• Katru gadu imigranti sūta miljardiem ASV dolāru atpakaļ uz savu dzimteni.
Linkolns Kvirks (
Lincoln Quirk) izveidoja
Wave – lētu naudas pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēju, kas palīdz šos maksājumus veikt
ātrāk un lētāk nekā to piedāvā citi uzņēmumi.
• Bens Vests (
Ben West) dibināja
Health eFilings pēc konsultēšanās ar
80,000 Hours.
Health eFilings palīdz ārstiem automatizēt savu lietvedību, tādējādi ļaujot tiem veltīt vairāk laika pacientu ārstēšanai.
• Pēc brīvprātīgā darba organizācijai
80,000 Hours,
Ebija Teilore (
Abbie Taylor) izveidoja
High Impact Careers in Healthcare – veselības aprūpes profesionāļu tīklu, kas vēlas maksimizēt savas karjeras sociālo ietekmi.
19. Vai efektīvais altruisms nav pašsaprotams?
Daudzi cilvēki ideju panākt maksimāli daudz laba uzskata par diezgan pašsaprotamu. Taču vairums cilvēku to neuztver par pietiekami pašsaprotamu, lai apzināti apņemtos vadīties pēc tā, kas pēc aplēsēm panāks lielāko labumu. Parasti cilvēki izlemj būtiski nepūlēties palīdzēt citiem vai arī izvēlas, kādas problēmas risināt, pēc tā, cik interesantas tās šķiet, neveicot nopietnu izpēti un nesalīdzinot dažādas opcijas.
Taču ja efektīvais altruisms tev šķiet pašsaprotams,
pievienojies efektīvā altruisma kopienai!
Lasīt vairāk:
Kādēļ pašsaprotamība nav izšķiroša (
Effective Altruism Forum)
20. Kā es varu iesaistīties?
Uzzini vairāk par efektīvo altruismu!
• Izlasot
ievadu par efektīvo altruismu.
• Izpētot mūsu
apkopotos resursus.
• Lasot Viljama Makaskila “
Doing Good Better” vai Pītera Singera “
The Most Good You Can Do”.
Sāc uzlabot pasauli jau tagad!
• Atklājot, kā tu vari panākt daudz labu
ar savu karjeru.
• Uzzinot par ziedošanu
ievērojami efektīvām organizācijām.
•
Apņemoties ziedot daļu no saviem ienākumiem efektīvākajām labdarībām.
•
Kļūstot par brīvprātīgo vai sadarbojoties eksistējošos projektos.
Satiec līdzīgi domājošus cilvēkus efektīvā altruisma kopienā!
• Pievienojoties
Effective Altruism Facebook grupai.
• Dodoties uz
Effective Altruism Forum.
• Apmeklējot ikgadējo efektīvā altruisma konferenci “
Effective Altruism Global”.
Palīdzi attīstīt efektīvā altruisma kopienu!
• Pievienojoties
Effective Altruism Latvia Facebook lapai.
• Piesakoties darbam efektīvā altruisma orientētā
organizācijā.
• Daloties ar efektīvā altruisma idejām un šo mājaslapu ar draugiem.
• Sazinoties ar mums un izsakot savu interesi vai atsauksmes.
